Savukārt Leonardo Fibonači izdomāja skaitļu rindu: 0, 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21, 34, 55 utt. Kurā katrs nākamais skaitlis ir divu iepriekšējo skaitļu summa, šo skaitļu virkni var bezgalīgi turpināt arī pretējā virzienā. Arī dabā nereti var sastapt Fibonači skaitļu rindu Secīgu Fibonači skaitļu pāri vai pat trīs secīgi Fibonači skaitļi nereti ir novērojami dabā, tādēļ zinātnieki ir mēģinājusi tos izskaidrot ar matemātiskiem modeļiem. Fibonači skaitļus visbiežāk var sastapt dažādu spirāļu parametros dabā ,piemēram, čiekuros, saulespuķēm, ananāsiem. Šo spirāļu skaits atbilst pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam atbilst diviem secīgiem Fibonači skaitļiem.
Zelta griezumu izmanto gan fotogrāfiju uzņemšanai, tās ir sastopamas dabā, cilvēku attēlošanai un citur. To mēdz uzskatīt par “dievišķu parametru”, jo tas ir sastopams dabā, arī cilvēku izpratnē par acij tīkamāko iespējamo proporciju, mēs to varam sajust.
Noslēgumā varu secināt to, ka kosmiskā harmonija ir atrodama daudz un dažādos veidos. To var atrast gan mitoloģijā, pasaules izcelsmē, pārejā no haosa stāvokļa uz kārtību. Tā ir sastopama arī estētiskā veidā, perfektas mākslas veidošana, visa, kas neatbilst kosmiskās harmonijas vērtībām rada haosu, tāpēc tiek iznīcināti. Tā ir sastopama arī dažādu seno grieķu filozofu uzskatu, ideju dažādībā, kas vieno pasauli ar savu krāsainību un unikalitāti. Arī zelta griezumā, kas ir izveidots, lai precīzāk attēlotu cilvēka ķermeņa proporcijas, arī tā būtība dabā.
…
