Tālāk apskatīsim Pīrsona un Spīrmena korelācijas koeficientus. Kurā gadījumā izmanto vienu un kurā gadījumā otru? Pīrsona korelācijas koeficientu izmanto tad, ja abi mainīgie lielumi ir mērīti proporcionālā skalā, tomēr tā trūkums ir tas, ka to nevar izmantot tāda paša veida datu gadījuma apstrādē, kādos nevar izmantot vidējo aritmētisko, piemēram, ja mainīgo vērtības ir ļoti atšķirīgas, salīdzinot ar vidējo, kā arī tad, ja sadalījums nav simetrisks. Piemēram, Pīrsona koeficientu nevar izmantot mūsu piemēra gadījumā tad, ja cenšas atrast saistību starp skolēnu atzīmēm ķīmijas priekšmetā un kādu citu mainīgo lielumu, piemēram, to pašu skolēnu atzīmēm kādā citā mācību priekšmetā, kā piemēru minot angļu valodas priekšmeta atzīmes. Ja mainīgie ir kārtas skalā, tas ir, ja nav zināma skaitliskā attiecība starp diviem mainīgajiem lielumiem, tikai ir zināms, ka viens ir augstāks, bet otrs -zemāks, tad tiek izmantots Spīrmena korelācijas koeficients. Šo koeficientu labi izmantot tādā gadījumā iepriekšminētajā piemērā, ja nav zināms, piemēram, kāds punktu skaits šķir pirmo augstāko vērtējumu ķīmijā no otrā augstāka vērtējuma ķīmijā un kāds punktu skaits šķir otro augstāko vērtējumu no trešā augstākā vērtējuma – varbūt tas ir tikai puspunkts, bet varbūt tie ir vairāki punkti. Bet iespējams, ka otrādi. Tāpēc veicot korelācijas pētījumu, ir svarīgi izprast, kāda veida skalā atrodas abi mainīgie lielumi, lai pareizi izvēlētos nepieciešamo korelācijas koeficientu un dati būtu statistiski ticami.
Nobeigumā jāatzīmē, ka korelācija un korelācijas koeficienti tiek plaši izmantoti izglītības pētījumos to vienkāršuma, ērtības un mazo izmaksu dēļ, kā arī tāpēc, ka korelācijas pētījumu gaitā var izteikt gan pētījuma jautājumu, gan pētījuma hipotēzi. Tomēr, lai pētījuma dati būtu ticami, ir jāievēro pareiza pētījuma metodika un datu apstrādes metožu izvēle.
…