Kopīgais un atšķirīgais 19.gadsimta evolucionisma ievērojamāko pārstāvju uzskatos un izpētes metodēs

Viens no spilgtākajiem pētījumiem, kurā ir apkopota informācija par 19. gadsimta evolucionistu uzskatiem un metodēm ir Eriksena darbos1.
19. gadsimta lielākais atklājums un lāsts ir Evolūcijas teorija. Tās noformulēšana, ko veic Darvins noved pie mēģinājumiem to absolutizēt.
Tā piemēram K. Markss savā darbā “Ģimenes un valsts izcelšanās”2 izmanto šo teoriju piemērojot to K. Marksa izstrādātajam sabiedrības evolūcijas modelim. Ja evolucionismu uzskata kā permanentu attīstības līniju, ar progresīvām un regresīvām mijiedarbības sekām, tai nebūtu bīstama iespaida. Tajā pat laikā jau 19. gadsimtā parādās bīstama tendence skatīt to, kā evolūciju vienā virzienā, no primitīvā uz progresīvo. Pie kam visās jomās. Progresu mēģina saskatīt arī starpcilvēciskajās attiecībās un pat cilvēka personības potenciālā. Tas ir izteiktā pretrunā ar renesanses laikmeta uzskatiem par cilvēcisko attiecību regresu merkantilisma iespaidā.…