Mācība par divām patiesībām, pasaules iekārtojums, Dieva pierādījums
Akvīnas Toms dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu filosofijas attīstībā, runājot par eksistenci, izšķirot lietu būtību un lietu esību. Lietas būtība ir kas šī lieta ir, bet lietas esība, vai šī lieta eksistē. Ir iespējams aprakstīt vienu vai otru lietu, tomēr pēc šīs lietas būtības izzināšanas nav iespējams noteikt vai šī lieta eksistē. Runājot par Dieva ontoloģisko pierādījumu, Toms uzskata, ka nevar no domas atvasināt esību, būtība ( essentia) un esība ( existentia ) ir saistīti Dieva prātā kā formas un idejas. Toms velk vienādības zīmi starp patiesību, labumu un tikumu. Dievs ir labuma kalngals un patiesība ir savienošanās ar Dievu. Tomam ir pieci ceļi Dieva esības pierādīšanai:
1.Dieva esība ir atkarīga no dabas kustības un Dieva kā pirmkustinātāja .
2.No cēlonības dabā izriet, ka Dievs ir pirmcēlonis, pamats saiknei no sēkām uz cēloni.
3.Nepieciešamība dabā, līdz ar to arī Dievs kā nepieciešamības pamatojums.
4.Pasaulē ir dažādas pilnības pakāpēs, Dievs ir pats augstākais
5.Dievs kā augstākā iekšējā mērķtiecība, kura piemīt tikai dzīvām būtnēm.
Toms uzskata, ka pastāv tikai viena patiesība, tomēr pie tās var nonākt ejot pa diviem ceļiem. Norobežojoties no Averoresa 2 – “prāta un atklāsmes” patiesībām. Ar organizētu prātu pēc viņa domām var atklāt tā sauktās “atklāsmes” patiesības. Izziņu tas uzskata kā jutekliskā un loģiskā apvienojumu. Izziņa – obkjekta atainošana subjektā. Atziņas tēlam intencionālā tēla raksturs. 2. Nozīmes. 1. intence – intelekktuāls akts, kas vērsts uz ārēju objektu, 2. intence ir intelektuālās refleksijas akts, ????subjekts un pati domāšana. Loģikā 2. Intence ir vērsta uz pirmo intenci.…
