Konservatīvisms

Konservatīvisma aizsākums ir meklējams grieķu un romiešu uzskatos un tas balstās uz ideju, - saglabāt kaut ko neskartu. Pašu terminu „konservatīvisms”, ja runājam par politisko ideoloģiju, sāka pielietot 19.gs. sākumā.
Viens no pirmajiem autoriem, Edmunds Bērks (1729.-1797) konservatīvisma pamatprincipus formulēja savā grāmatā - Pārdomas par revolūciju Francijā (1790). 19.gs. Rietumu valstis tika pārveidotas industrializācijas ietekmes rezultātā un bija vērojama liberālisma, sociālisma un racionālisma attīstība ideju attīstība. Kamēr šīs ideoloģijas atbalstīja reformas un revolūciju, konservatīvisms turpināja aizstāvēt tradicionālo sociālo kārtību. Konservatīvisma ideju izcelsme būtiski ietekmējusi konservatīvās ideoloģijas tālāko attīstību, konservatīvisma būtību.
Dažkārt konservatīvisms tiek uztverts kā negatīva filozofija, kura vienkārši sludina pretošanos pārmaiņām vai vismaz izturas ar aizdomām un skepsi pret pārmaiņām. Taču, ja konservatīvisms būtu tikai nemainīga, paredzama status quo aizstāvēšana, tas drīzāk būtu tikai politiska attieksme, nostāja, nevis ideoloģija!!!
Daudzi indivīdi un sociālās grupas varētu tikt uzskatīti par konservatīviem, ja viņi neatbalsta vai pretojas kādām pārmaiņām, tomēr tāpēc nevar uzskatīt, ka viņi ir pārliecināti konservatīvisma pārstāvji. Konservatīvisms ir balstīts galvenokārt uz politisku uzskatu kopumu par cilvēciskām būtnēm, par sabiedrībām, kādas tās veido un atšķirīgu politisku vērtību nozīmīgumu. Šāda pieeja dod iespēju aplūkot konservatīvismu kā ideoloģiju. …