Šinī laika posmā dažādas intrigas Latvijas politikā sita augstu vilni. „Jaunā laika” darbības sākumā partija pielaida kļūdas, kuras bija saistītas tās mazo pieredzi, bet nu jau pagājis pietiekams laika posms un šāda partijas attaisnošana vairs nav pieļaujama. Neskatoties uz vairākiem nepopulāriem lēmumiem manis analizējamā partija spējusi saglabāt vadošo vietu socioloģiskās aptaujās un šinī darbā es centīšos rast iemeslus sabiedrības lielajai uzticībai „Jaunajam laikam”.
Mans mērķis ir objektīvi attēlot notikumus un analizēt „Jaunā laika” pieņemtos lēmumus, kā arī premjerministra Eināra Repšes demisijas iemeslus.
Partija „Jaunais laiks” tika dibināta 2002. gada oktobrī. Galvenais tās dibināšanas iniciators bija Einārs Repše. Pēc desmit gadu darbības Latvijas Bankas prezidenta amatā Einārs Repše paziņoja, ka vēlas atstāt amatu bankā, skaidrojot to ar vēlmi iesaistīties politikā un sekmēt valsts attīstību. 2001. gada novembrī E. Repše Saeimas priekšsēdētājam iesniedza atlūgumu no amata Latvijas Bankā. Partijas dibināšanas sapulcē E.Repše tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju.
Partija „Jaunais laiks” paziņojusi, ka tā ir labējā partija, tā atbalsta privātu iniciatīvu, uzņēmējdarbību un brīvu konkurenci un, ka tā, aizstāv un nodrošina indivīda tiesības un brīvības, tai skaitā uz aizsardzību pret valsts patvaļu. Šis politiskais spēks paudis atbalstu Latvijas iestāšanai Eiropas Savienībā un NATO.
Trīs mēnešus pēc partijas „Jaunais laiks” dibināšanas bija izstrādāta apjomīga partijas programma ar 16 sadaļām. Bija izveodotas 38 partijas atbalsta grupas, atklāti 4 atbalstu grupu biroji – Daugavpilī, Rēzeknē, Liepajā un Jelgavā. – un apzināti vairāk nekā 700 atbalstītaji. Partijas programa, kas visu laiku tika uzlabota ietvēra sevī 16 sadaļas, atsevišķas programmas – izglītība, zinātne, veselība, ārpolitika, sociālā drošība, reģionālā attīstība, lauksaimniecība, bērni un jaunatne, budžets un nodokļi, uzņēmējdarbības vide, korupcijas apkarošana, kultūra, nacionāla politika, tiesību aizsardzība, valsts pārvalde, informācijas sabiedrība. Programu izstrādē piedalijās profesors Kārlis Šadurskis, akadēmiķis Ivars Biļinskis, profesore Ina Druviete, medicīnas doktors Āris Auders, profesors Aigars Pētersons. Tautsaimniecības programmā, kuras izstrādāšanu vadīja ekonomists Valdis Dombrovskis, tika paredzēts izveidot bezdeficīta budžetu, par budžeta prioritātēm nosakot izglītību, veselības aprūpi, tiesībsargājošo sistēmu, integrāciju ES un NATO. Šī programma solīja pakāpeniski samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 15% un paredzēja minimālo mēnešalgu palielināt līdz 90 latiem.…
