Raiņa lugas „Jāzeps un viņa brāļi” pamatā ir konflikts starp Jāzepu un Jēkaba pārējiem dēliem. Brāļu naids pret Jāzepu nav uzradies pēkšņi, bet gan audzis, gadiem ejot. Šim konfliktam ir dažādi savā starpā saistīti cēloņi – tēva nevienlīdzīgā attieksme pret dēliem, Jāzepa sapņi, kuru saturu pārējie brāļi uztver kā apvainojumu sev un tēvam, Jāzepa vieglprātīgā attieksme pret darbu un ikdienas pienākumiem, Jāzepa atšķirīgais raksturs u.c. Konflikta attīstībai ir raksturīgi paredzami, plānoti un secīgi notikumi, kas noslēdzas ar neparedzamu konflikta atrisinājumu.
Brāļu naids pret Jāzepu ir meklējams jau viņa vecākos. Viens no iemesliem, kādēļ visi brāļi izņemot Beņjamiņu jūt nicinājumu un naidu pret Jāzepu, ir tēva nevienlīdzīgā attieksme pret dēliem, kam par iemeslu ir tas, ka Jāzeps ir no mīlētas sievietes, bet pārējie dēli – nē. To atzīst arī paši brāļi :
„Nu, mēs jau ne tik labi; mēs jau esam
Tik Leas bērni vien, viņš – Raeles.”
Taču, neskatoties un brāļu greizsirdību, arī pats Jēkabs (tēvs) nekautrējoties un nejūtot vainas apziņu atzīst, ka Jāzepu viņš mīl vairāk par jebkuru citu dēlu.Ar šādu rīcību tēvs neapzināti liek dēliem justies mazāk svarīgiem un ievieš brāļu sirdīs naidu pret brāli:
„Tu gribi būt
Par visiem vairāk(..)
Jel esi tāds kā mēs. Tad tevi mīlēs.”
…