Konflikts ir visos. Vienalga vai tā ir puķe, kas sniedzas pretī saulei, vai dzīvnieks, kas medī, lai izdzīvotu, vai cilvēks, kurš samierinās ar neērtībām, tās visas ir konflikta izpausmes. Un visos ir vēlēšanās atrast sev labāko variantu, kurš mazinātu spriedzi.
Man pašam liekas, ka:
Labi organizēts konflikts ir normāla, pozitīva un produktīva iezīme cilvēku savstarpējās attiecībās. Konflikta atrisināšana nav mēģinājums to likvidēt, drīzāk tas ir process, lai tuvotos konfliktam un vadītu to kārtībā (secībā), lai, pirmām kārtām, labumu gūtu paši un, otrkārt, savstarpējās attiecības. “Konflikts ir pretēji vērstu mērķu, interešu, pozīciju, viedokļu, uzskatu vai līdzekļu sadursme.”1
Konflikta risinājums kā process, lai izbeigtu konfliktu, veido sekojošus pieņēmumus;
1. Tas ir nenovēršams - bez tā nav dzīves.
2. Ir neiespējami pārsteigt to no jebkādiem pastāvīgiem pamatiem.
3. Tas var būt pozitīvs un radošs. Konflikts ir īsta nepieciešamība, lai izaugtu un mainītos gan individuāli, gan grupā.
4. Cilvēki, kuri allaž vēlas kaut ko mainīt, bieži nonāk konfliktos ar cilvēkiem, kuri vēlas saglabāt veco kārtību – “katrai aktivitātei seko atbildes reakcija”. Citiem vārdiem sakot, cilvēki, kuri vēlas mainīt lietas, rada konfliktu, lai pārvērtība patiešām notiktu.
6. Konflikts var tikt saprasts tikai kontekstā kurā tas notiek.
7. Lielākā daļa konfliktu ir saistīti ar savstarpējām attiecībām .…
