Mūsdienās aktualizējušies stresori, kurus rada informācijas pārbagātība, laika trūkuma izjūta, patērētāju sabiedrības radītais spiediens (‘es pērku, tātad es esmu”), moderno tehnoloģiju apguve, strauja kompetences vai darba metodes maiņa, prasība būt radošam, inovatīvam.
Īpaši svarīgi apzināties sava iekšēja potenciāla esošas robežas uz konkrēto brīdi un to paplašināšanas iespējas attīstību pieaugot pieredzei un papildinot savas zināšanas šajā jomā. Tomēr pieņēmums, ka stress ir tikai personiska, nevis ar darbu saistīta problēma, ir maldīgs. Parasti, mainoties ārējai situācijai, kas ietekmē indivīdu, tiek izjusts spiediens, rodas organisma reakcija - spriedze. Tādējādi, ja kāds ārējs stimuls izjauc mūsu iekšējās pasaules stabilitāti, iestājas trauksmes stadija, gatavība mobilizācijai un situācijas maiņas kontrolei – stresa reakcija.
Ja vadītājs vēlas, lai uzņēmums gūtu panākumus, pirmkārt, ir jāiemācas mazināt stresa kaitīgu ietekmi uz darbiniekiem un attīstīt viņu iekšējo aizsardzību pret to negatīvi ar iepriekš aprakstītajiem pasākumiem. Un ja noticis, kāds negatīvs notikums darbinieka dzīve, tad viņu visādi jāatbalsta, lai mazinātu viņa stresa līmeni. Redzēt savu padoto izmaiņas, kuri var liecināt par darba radīto stresu, un mazināt apstākļus, kuri to ietekmē, ir viens no būtiskajiem uzdevumiem, kurus jāveic vadītajam, lai darba kolektīvs darbotos efektīvi.
Savukārt izdarot secinājumus par konfliktiem darba vidē, svarīgi ir savlaicīgi tos atrisināt, lai nerastos konflikta uzslāņošanās, kas pasliktina situāciju, uzkrāj spriedzi, negatīvas emocijas, atsvešina partnerus un noved pie pārrāvuma. Savlaicīgi neatrisināts starppersonu konflikts var izraisīt infertu – ārējā konflikta pārcelšanu uz iekšu, kad cilvēks konfliktu sāk pārdzīvot kā iekšēju un slēpjamu, kļūst depresīvs, vai agresīvs. Svarīgi ir apzināties patiesos konflikta iemeslus un savlaicīgi atrisināt radušos konfliktu.
…