Komunikācijas process un komunikatīvās uzvedības īpatnības

Komunikācija ir viena no raksturīgākajām cilvēka iezīmēm. Tā ir domu apmaiņa un notiek personīgu sarunu veidā, kā arī lasot un aplūkojot attēlus. Komunikācijas procesa mērķis ir informācijas nodošana. Īsāk sakot, komunikācija ir domu apmaiņa, kur tiek nodota no vienas puses un saprasta, jeb, kā rakstīts grāmatās, atkodēta, no otras puses.
Informācijas apmaiņa ir iespējama tikai tad, ja zīmes un to nozīmes ir pazīstamas visiem komunikācijas dalībniekiem, piemēram, ja sarunu partneris ar mums sarunājas svešvalodā, kuru nepārvaldām, mēs neko nesaprotam, jo nepazīstam šīs valodas zīmju sistēmu un nevaram veikt dekodifikācijas procesu. Tā kā komunikācija ir gan verbāla, gan neverbāla, liela uzmanība jāpievērš arī žestiem, mīmikai, stājai utml. Šajā esejā sniegšu ieskatu ar konkrētiem piemēriem un nelielu analīzi par komunikācijas stiliem un komunikatīvajām barjerām.

Izziņas komunikācijas galvenais mērķis ir jaunas informācijas iegūšana.
Piemēram,
esmu aizmirsusi noskatīties sezonas noslēdzošo „Ugunsgrēka sēriju” un satieku draudzeni, kura regulāri skatās šo seriālu. Es uzzinu, ka viņa šo sēriju ir redzējusi un uzdodu dažādus jautājumus par šīs sērijas notikumiem.
-Kas notika šajā sērijā?
-Martu izlaida no cietuma.
-Un vēl?
-Leons bija aizmidzis kopā ar Fimu.
-Vai Marta to redzēja? …