Paralēli komunikatīvajām spējām, pastāv arī vairākas saskarsmes tehnikas, kas mēdz būt gan sasprindzinājuma mazinošas, gan palielinošas. Ja vēlamies mazināt saskarsmes sasprindzinājumu, tad sarunas laikā nepieciešams atgādināt, cik šī saruna ir nozīmīga, jādalās ar savām emocijām un jāpasvītro visu, kas ir kopīgs ar partneri. Lai argumentēti pasniegtu savu viedokli, sarunas laikā vēlams lietot konkrētus faktus. Jāievēro arī optimāla distance starp sevi un partneri, kā arī jārunā mierīgā balss ritmā. Ja tomēr situācija sarunā saasinās, jāparāda partnerim izeja. Kad saruna ievirzījusies negatīvā, nomācošā gultnē, pie vainas ir sasprindzinājumu palielinošas saskarsmes tehnikas. Iespējams, ka esat pārtraucis vai ignorējis partneri, pasvītrojis starp jums esošās atšķirības, izrādījuši vienaldzību, vai pat noniecinājuši partneri. Šādās situācijās nevajadzētu meklēt partnera vājības vai citus vainīgos. Sasprindzinājumu veicina arī strauja runa, balss toņa paaugstināšana un personīgās telpas neievērošana.
Manuprāt, komunikācijas procesa galvenais stūrakmens ir pašatdeve. Jo ieinteresētāki mēs būsim sasniegt komunikatīvo mērķi, jo veiksmīgāk mums izdosies izvēlēties piemērotāko lomu, saskarsmes pozīciju un tehniku. Kā otru veiksmīgas saskarsmes sastāvdaļu pozicionēju cieņu pret partneri. Jo empātiskāki mēs paši būsim, jo ērtāk jutīsies arī sarunas partneris. Kā savulaik teicis spāņu rakstnieks B.Grasians: „Ja vēlies būt patīkams sarunu biedrs - pielāgojies citu raksturam un prāta līmenim.”
…