Komercdarbība bieži vien asociējas ar kaut ko negatīvu. Runājot par kādu komersantu, uzņēmēju, ne reti tiek lietoti tādi jēdzieni, kā piekukuļošana, krāpšana, nelegālās preces un tam līdzīgi termini. Šajā darbā es gribētu aplūkot, vai komercdarbība saistās tikai ar negatīvām darbībām? Lai atbildētu uz šo jautājumu es izmantošu trīs mākslas filmas un interneta resursus.
1. filma ir „Mērnieku laiki” kur darbība notiek 19. gs. 60. gados.
2. filmu – „Šokolāde” notikumi risinās 18. gadsimta vidū.
3. filma – „Ceplis”, filmas darbība notiek 20. gs. 20. gados Latvijā.
Kā papildus avotu es izmantošu LR Ekonomikas ministrijas un augstskolas „Turība” veikto pētījumu par Latvijas komercdarbības vidi 2006. gadā.
Vispirms es gribu aplūkot, kas ir komercdarbība un ko tā sevī ietver. Komercdarbība ir darbība, kuru rezultātā komersants gūst peļņu. Komersants ir vai nu privātpersona, vai arī uzņēmums. Ikdienā bieži vien tiek lietoti tādi jēdzieni kā uzņēmējs, vai biznesmens vārda komersanta vietā. Komersanta atalgojums ir viņa peļņa, vai arī zaudējums. Zaudējuma gadījumā komersants var zaudēt visus savus ieguldītos līdzekļus, palikt bez ienākumiem (darba) un, uzsākot jaunu biznesu, tam būs grūtāk gūt uzticību no bankām un topošajiem partneriem.
Ekonomisti saka, ka cilvēku vajadzības ir neierobežotas, bet resursi ir nepietiekami. Sabiedrībai pastāvīgi ir jāveic izvēle, lai viss racionālāk tiktu izlietoti nepietiekamie resursi (visbiežāk dabas resursi). Lai to panāktu tiek meklētas atbildes uz ekonomikas pamatjautājumiem „Ko ražot?”, „Kā ražot?” un „Kam ražot?”.
Komersants ar savu darbību mēģina sabiedrības nepietiekamos resursus izmantot pēc iespējas lētāk un pārdot tās pēc iespējas dārgāk. Lai to varētu panākt, komersants padara savu preci/pakalpojumu pievilcīgāku un, pats galvenais, tam ir jāpārliecina klientu, ka viņš ir nopircis komersanta preci/pakalpojumu lētāk nekā patiesībā tā/tas maksā. To komersants panāk, padarot preci/pakalpojumu par kaut ko īpaši neparastu, vai arī pārliecina klientu, ka tā prece/pakalpojums ir dārgāka/s nekā komersants par to prasa. Mūsdienās to panāk ar reklāmas palīdzību. Šā procesa rezultātā ieguvēji ir gan komersants – jo tas pārdeva un guva peļņu, gan arī klients – jo klients domā, ka viņš ir nopircis vērtīgu preci/pakalpojumu par zemāku cenu, nekā viņš bija paredzējis tam.
Filmā „Mērnieku laiki” atspoguļo Latviju 19. gs, kad tiek izdots likums, ka visiem zemniekiem ir tiesības iegūt savā īpašumā zemi, uz kuras tas dotajā brīdī dzīvo. Ar šo zemi zemnieks varēja iesākt, ko vien gribēja: apstrādāt, pārdot vai kā citādi, neatkarīgi no muižnieka gribas. Tas ir tas laiks, kad valdīja sabiedrības tradicionālā ekonomiskā sistēma un tas nozīmē, ka „Ko ražot?” un „Kā ražot?” noteica jau vecu vecās tradīcijas (maksājumi muižniekam, desmitā daļa baznīcai u.c.).
…
