Komēdijas žanra attīstība: no Aristofana līdz Šekspīram

Lugā atspoguļojas tādas tēmas kā hierarhija, kas lieliski parādās jau pašā sākumā, kad Egejs liek Hermijai precēt Dēmetriju, ja nē tai jāmirst. Šķiet, ka V. Šekspīrs vīriešu dominanci pār sievietēm parāda kā lietu dabisko kārtību, jo brīdī, kad strīdas Titānifa un Oberons, jo Titānifa nevēlas viņam pakļauties, dabā notiek pilnīgs juceklis. Lugas centrālā tēma ir mīlestība, tā parādīta kā maģisks spēks, to parāda mīlestības burvestības, kas notiek lugā. Līdzīgi kā, kad esi noburts mīlestībai pavēlēt nevar, tā ir neparedzama un liek rīkoties neracionāli – lai arī Dēmetrijs pret Helēnu izturās nejauki, viņa tāpat viņam skrien pakaļ. Hermija mīl kādu citu taču Dēmetrijs tāpat skrien pakaļ viņai. Autors spēlējies arī ar dienas un nakts motīvu kā šķietamību un realitāti. Pa dienu norisinās visas parastās lietas to kārtībā, taču nakts ir tāda kā sapņu pasaule, kur notiek visa lielā nekārtība, burvestības un pārpratumi, arī tēliem pašiem pēc visiem šiem notikumiem šķiet, ka viņi pamodušies no savādiem sapņiem.
Šekspīra komēdijai ‘’Sapnis vasaras naktī’’, salīdzinot ar iepriekš minētajām komēdijām, arī galvenais darbības aizsācējs ir konflikts, taču atšķirībā no iepriekš minētajām komēdijām, Šekspīra komēdijas sižets ir piesātināts ar dažādiem pārpratumiem, nejaušībām, kas ir galvenie darbības virzītāji un tajā ir arī fantastiski elementi. Žanrs šajā laikā ieguvis daudz jaunu īpašību.
…