Ko nozīme orientēties domāšanā? Uz šo jautājumu Kants atbild norādot, kā orientēšanās domāšanā ir viena no būtiskajām izglītošanās funkcijām cilvēkam, tā ir saistīta ar spējām orientēties pasaulē, kuras sarežģītība pieaug laikā, t.i. realitātē, kura kļūst arvien un arvien sarežģītāka. Pirms Kanta, M. Mendelsons jau ir norādījis uz to, ka orientēšanās ir nepieciešams nosacījums apgaismībai. Orientēšanās atļauj cilvēkam sakārtot zināšanas un atrast ceļu pie autonomijas.
Kants uzskata, Mendelsos savos darbos apgalvo, ka domāšana un domājamā saturs, t.i. domāšanas kārtulas un domas subjekts nav saistīti ar pieredzi tādā veidā, ka tie izriet no pieredzes, bet gan tādā veidā, ka domāšanu vienmēr pavada tēlaini priekšstati, kuri rodas no vērojuma jutekliskā tvēruma. Tādejādi domāšanā ir iespējams nodalīt domāšanas formas jeb domāšanas noteikumus vispār, kas saprotami kā vispārējā loģika, no konkrētās sapratnes un priekšstata, kuri sakņojas individuālajā pieredzē. Apskatot un izpētot šo vispārējo loģiku, filozofija var iegūt vispārējās abstraktās domāšanas maksimas. Kants iziet no šādiem uzskatiem apšaubot to vājās puses un izvēršot pret tām kritisku izvērtēšanu, bet neapšaubu pozīciju kā tādu.…
