Aristotelis ir viens no izcilākajiem domātājiem cilvēces vēsturē. Viņš tiek uzskatīts par pirmo zinātnieku, kuram ētika jau ir atsevišķa zinātne. Aristoteļa praktiskā filozofija atklājās teoloģijā, tikumos, ētikā, kā arī praktiskajā gudrībā – phrōnesis jeb spēja gudri lemt situācijā, ne tikai zināt vispārējas lietas. Viņš izpēta dianoētiskos jeb prāta tikumus kā prāta izcilās spējas. Tikumus veido prāts, izglītošana un zināšanas, iegūtie rakstura tikumi. Aristoteļa mācība apgalvo, ka ar labām zināšanām kāda nozarē nepietiek, vajadzīgs treniņš un praktiskā vingrināšanās, vīrišķība, taisnīgums, vīrišķā drosme. Aristotelis skaidri parāda cilvēku – vienīgo būtni, kas it apveltīta ar prātu (nous) un saprātu (dianoethikon).