Klusums – lieta, kuru var gan vēlēties, lieta, no kuras var baidīties, lieta, kuru pārvarēt var būt karstākā vēlēšanās. Klusums – neizprotams un pretrunīgs, brīdis, kad varam padomāt, sakārtot savas domas, brīdis, kuru veltīt sev.
Tomēr, ja tā padomā, man, piemēram, tas ir brīdis, kuru veltu sev, taču ir cilvēki, kuri visu dzīvi pavada klusumā, kuriem nav dota iespēja izvēlēties klusumu. Viņi ir tie, kuriem pārvarēt klusumu, pēc manām domām, ir viskarstākā vēlme. Arī man ir bijušas reizes, kad klusums liekas mokošs un vislielākā vēlme ir to pārvarēt. Parasti tas ir brīžos, kad ir kāda ļoti neveikla situācija, tad klusums liekas neizturami ilgs, tomēr, kā jau teicu, ir cilvēki, kuriem tie nav brīži, bet visa dzīve.
Bailes no klusuma – nezinu gan vai ir tādas definētas, taču, manuprāt, reāli tās tiešām pastāv. …