Ja jums veiksmīgi izdotos radīt kādu ĢM dzīvnieku, piemēram, kazu, kas ražotu noderīgas zāles, šo kazu varētu klonēt, lai radītu veselu ganāmpulku ar identiskām kazām, kuras ražotu zāles. Šāds mērķis šķita nesasniedzams līdz pat 1996. gadam, kad piedzima klonēta aita vārdā Dollija. Kas šodien ir klonēšana – mūsdienu zinātnes nākotne vai arī viens no tās sensacionālajiem strupceļiem? Dzīvnieku klonēšana ietekmē pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību, labturību un vidi. Vai ir iespējams klonēt cilvēku un atjaunot izmirušu dzīvnieku sugas? Mēģināsim noskaidrot!
Klonēšanas mērķis ir elites ganāmpulku izveide. Dollija pierādīja, ka klonēšana ir iespējama. DNS no nobrieduša, pieauguša dzīvnieka šūnas vēl joprojām satur visas instrukcijas, kas nepieciešamas, lai veidotos jauns organisms. Par nieka 180 000 dollāru jūs varat replicēt savu mājas mīluli, kad tas būs nomiris, turklāt itin nemaz nebūs jāsteidzas, jo pilnībā pietiks, ja no tā pāri būs palicis kaut vai nieks ģenētiskā materiāla. Protams, jaunais dzīvnieks nespēs atcerēties, ko zināja viņa prototips, un nav arī iemesla šeit runāt par „dvēseļu pārmantošanu”. Taču šis dzīvnieks, kas tikai ģenētiski būs pilnīga iepriekšējā kopija, virknei ekstravagantu bagātnieku varētu būt visnotaļ veiksmīgs pirkums un zināmā mērā tātad arī karsti iemīļotā drauga atgriešanās.
…
