Klasicisms aizsākās kā atbilde uz rokoko vieglprātību un sentimentalitāti. Klasicisms atšķirībā no baroka stila, kas klasisko mantojumu pārstrādāja ļoti radoši, lietoja jau gatavas, antīkajā arhitektūrā aizgūtas orderu formas – kolonnas, kolonnu pilastru portikus, klasiskus antablementus, kasešu griestus u.tml. Pārsegumos, līdzīgi kā antīkajā arhitektūrā, jumta forma kļuva maksimāli lēzena. Celtnēs iecienīta bija rotondas (cilindriska) forma un sfēriskas formas kupola pārsegums. Klasicisma celtnēm kopumā ir raksturīga skaidra, loģiska uzbūve, kas apvienojas ar cēlu harmoniju.
Māju ceļ, lai paglābtos no aukstuma un briesmām. Vietējais priekšstats par telpu – tā ir kaste, kurā viens caurums ieejai un vēl viens vai vairāki, lai ienāktu gaisma. Bet ne pārāk daudz un ne par spilgtu. Klasicisma celtniecības doma ir uzdrīkstēšanās. Iekštelpu plānojums ir kas vairāk nekā kastīšu virkne. Tikai klasicisma laikā Latvijā parādās apaļas vai ovālas zāles, un logi pārstāj būt tikai logi. Kad 1797. gadā Džakomo Kvarengi grāfam Žanno Mēdemam uzzīmēja metu pils plānam Elejā, viņš nezināja, ka ar to aizsāksies vesela ķēdes reakcija. Kopijas, atdarinājumi, atvasinājumi. Zemgalē un Kurzemē tapa pilis, kur klasisko ideālu iemiesoja apaļā kupola zāle. Tomēr nevienā klasicisma celtnē nav paša galvenā, kas iezīmē Panteonu – tur gaisma ieplūst no atveres kupola vainagojumā.
Johana Georga Ādama Berlica vārds Latvijas klasicisma arhitektūras pazinējiem nav svešs. Mūsdienās Berlica fenomenam pievērsies I. Lancmanis. Pētot Dž. Kvarengi izstrādātā pils projekta dīvainās metamorfozes, viņš secināja, ka tas bijis Mežotnes un Kazdangas pils prototips, un konkretizēja Berlica lomu pašas Elejas pils celtniecībā. J.G.A. Berlics dzimis 1753. gadā Jēnas pilsētā Saksijas – Veimāras – Eizenahas hercogistē. Kurzemē Berlics neieradās nedz 1783. gadā, nedz ap 1800. gadu, bet 1793, un viņa ierašanās visdrīzāk saistīta ar Elejas muižas īpašnieka grāfa Johana Kristofa Mēdema (saukta Žanno) celtniecības aktivitātēm. Grāfs Žanno, kas tolaik dienēja Prūsijas karaļa svītā, acīmredzot bija sastapis Berlicu Berlīnē un nolīdzis iecerētās Elejas pils būvniecībai. Par pagrieziena punktu Berlica daiļradē kļuva Elejas pils projekts, kuru izstrādāja itāļu arhitekts Dž. Kvarengi, kas darbojās Pēterburgā. Pils būve aizkavējās, un, neatrodot projektam pielietojumu Elejā, arhitekts to piedāvāja Mežotnes pils īpašniecei Š.M. fon Līvenai. Pils visumā precīzi atkārtoja Kvarengi pirmmetu. …
