Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk tekstā – ĶTR) autoritātes jau vēsturiski Ķīnu uzskatījušas par vienu no dominējošiem dalībniekiem pasaulē, pozicionējot to kā pasaules ekonomisko, kultūras un politisko centru, kas atspoguļojas ĶTR īstenotajā pieejā un centienos vadīt pār globālo pārvaldību, mainot institūcijas un pielāgojot tās Pekinas prioritātēm un interesēm. ĶTR esamību kā starptautiskam aktoram apliecina arī tās darbības radītās “plaisas” ar citām demokrātiskajām valstīm, kuras īsteno savstarpēji pieņemtās normas, kamēr Ķīna stiprina tās sadarbību, piemēram, ar Krieviju interneta pārvaldības jomā, kas abām lielvarām ir saistoša. Ķīnas stratēģija globālās pārvaldības kontekstā raksturojama kā daudzpusēja. Proti, tiek pausts atbalsts starptautiskajiem nolīgumiem un iestādēm, kas ir saskaņā ar tās mērķiem, vienlaikus graujot un veidojot alternatīvus modeļus normās, kas atšķiras ar ĶTR uzskatiem. Kopsavelkot, apgalvot, ka ĶTR ir starptautisks nevis reģionāls aktors, ļauj tās darbību radītās sekas, kas rezultējas ietekmē uz starptautisko sistēmu.
2010. gadā Ķīna kļuva par pasaules otro lielāko ekonomiku, vienlaikus palienot savu lomu starptautiskajās organizācijās. Aizvadīto gadu laikā ĶTR ietekme Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk tekstā – ANO) sistēmā pieaug – ANO struktūrās darbojas arvien vairāk tās valstpiederīgo, Ķīnas valdībai piemīt vadošā loma četrās no piecpadsmit specializētajām aģentūrām u.tml. iestādēs. ĶTR ekonomiskie darījumi aptver teju visu pasauli, tomēr jāuzsver, ka tās politiskā ietekme ir mazāka, ko iespējams pamatot ar tās mērķiem stiprināt ekonomisko izaugsmi, nevis politisko pozīciju. Jāpiemin, ka 1971. gadā Ķīna kļuva par ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli, kas apliecina tās klātesamību starptautiskā miera un drošības uzturēšanas kontekstā, u.c. saistītās aktualitātēs un jautājumos.…