Apvienojot iepriekš publicētos stāstus par Putras Dauķi, 1930. gadā iznāk romāns „Putras Dauķis”.
Romāna centrā neizglītots, bet naudīgs, viltīgs un vitāls vecpuisis Putras Dauķis – lielu māju saimnieks. Jau krietni gados un miesās apvēlies, viņš bez panākumiem braukā precībās. Romāns sākas ar svētdienas rītu, kad Dauķis pošas kārtējam precību braucienam – šoreiz pie jaunās Nadīnes, Iņķu mājas mantinieces. Ar intrigu palīdzību viņš panāk Nadīnes piekrišanu. Tikko apprecējies, Dauķis sāk izsaimniekot saimnieces pūru, „iegādājas” mīļākās, kļūst par pagasta vecāko un dažādu biedrību vadītāju. Ap viņu pulcējas dažādi blēži un žūpas. Veikto mahināciju dēļ, Dauķis bieži nonāk tiesas priekšā, taču vienmēr tiek attaisnots, bet sodīts tiek kāds nevainīgs cilvēks. Taču Dauķa laime nav gara – pagasta ļaudis saceļas pret negodīgo pagastveci un atlaiž viņu no darba. Tiek nodzertas mājas, Dauķis kļūst par nožēlojamu skrandaini. Viņu pie sevis savāc kādreizējā kalpone Grieta, kuru viņš kādreiz pavedis un tiesas priekšā noliedzis, ka ir Grietas bērna tēvs. Kaut cik atlabis, Putras Dauķis ar bezkaunības palīdzību ticis pie naudas, pilsētā sametas uz vienu roku ar atraitni – kroga īpašnieci. Viņi apprecas un Putras Dauķis ar pārliecību apgalvo, ka viņš nekad nepazudīs, ka Latvijā viņam vienmēr būs vieta.
…
