Manuprāt, lai attīstītu bērnos izaugsmes domāšanu, vecākiem pašiem ir jābūt orientētiem uz izaugsmi, sasniegumiem un izaicinājumiem. Vecākiem ir jādemonstrē neatlaidība sava mērķa sasniegšanā un pozitīva attieksme pret dzīvi un pasauli. Es piekritu tam, ka bērnos augsta sasniegumu motivācija un izaugsmes domāšana veidojas tikai tajās ģimenēs, kur dominē draudzīgas, siltas, veselīgas un cieņpilnas attieksmes starp vecākiem un bērniem, un kurās vecāki pastāvīgi paaugstina prasības pret bērniem un vienlaikus neuzkrītoši sniedz viņiem palīdzību un atbalstu. Un otrādi, ģimenēs, kurās valda sliktas attiecības, konflikti, vardarbība un negatīvisms, un kurās vecāki vai nu ignorē savus bērnus, ir vienaldzīgi pret viņiem vai ir parāk kontrolējoši, autoritāri un stingri, bērniem mēdz veidoties fikšeta domāšana un vēlme izvairīties no neveiksmēm.
Es kā skolotāja pēc savas pirmās profesijas no savas profesionālās pieredzes varu teikt, ka patiešām viena no būtiskākajām problēmām skolā ir skolēnu iekšējās motivācijas, ieinteresības un personīgas atbildības par savām mācībām un par savu dzīvi trūkums. Daudziem skolēniem trūkst ticības saviem spēkiem, neatlaidības, pacietības, intereses un velmes sasniegt mērķus. Turklāt, lasot grāmatu, es atklāju, ka es gan kā skolotāja, gan kā pirmsskolas vecuma bērna mamma ļoti bieži pieļauju kļūdas saskarsmē ar savu bērnu un ar bērniem skolā. Piemēram, izrādījās, ka es bieži nepareizi izmantoju uzslavu, lai motivētu bērnu, koncentrējoties uz rezultātu, nevis uz procesu, kā arī novērtējot bērna personības īpašības, nevis to, kā viņš izpilda uzdevumu.
…