1.Portretējums.
Romānā nebija atrodams spilgts Ķenča portretējums, taču vairākkārt pieminēts Ķenča deguns.
„(..) rādīja uz kādu citu čangalieti, kam bij tik plāns un plats deguns, ka, ja uguni turēja otrā pusē, tad spīdēja gaisma cauri.”
„Deguns bij viņam pa vasaras laiku izplānējis vēl vairāk, tā ka tagad pretī saulei spīdēja tam labi krietna blāzma cauri.”
Ķencis ir vienkāršais zemnieks, tādēļ aptuveni var nojaust viņa apģērbu un izskatu. Dodoties ārpus mājas, nēsājis cepuri.
„Ķencis sacīja, cepures meklēdams un savu plāno degunu, kurš bij nosists šķībi, kā vēja rādītāju taisni uzgrozīdams.”
„Viņš nolika pātagu, atlaida grožu, lai zirgs iet lēnos soļos caur Slātavas bērzu gatvu, nolika cepuri priekšā, saglauda matus, izņēma no mutes tabakas kumosu, nosvieda to zemē un sāka lūgt.”
„(..) uzgrūda tūliņ cepuri un ar visu zaļo krustu galvā, tāpat sarkanam lakatam virsū (..).”…