Visās valodās ir pauzes. Kaukāziešu ģimenē ir arī izlaisti frikatīvi, vismaz 10 novirzīti vai pat vairāk atkarībā no dialekta. Vēl viena kopīga iezīme ir kontrasts starp uvulāra vai velāra pieturām. Piemēram: aglutinācija - nāk no latīņu valodas vārda agglutinare - salīmēt kopā, kas mums dod priekšstatu par to, kā vārdi tiek veidoti aglutinatīvajās valodās, vārdi tiek radīti, salīmējot kopā lineāru morfēmu secību, katrai morfēmai pārstāvot vienu nozīmē, tas nedaudz atšķiras no saplūstošajām valodām, kurās šīs papildu morfēmas nevar saturēt vairākas nozīmes vārdus.
Visām trim ģimenēm ir iezīme, ko sauc par “pierādāmību”, ar darbības vārdiem tiek parādīts vai runātājam ir darbības pierādījumi. Šī funkcija ienāca Kartvelu valodā, pateicoties Turku ietekmei. Pārējās ģimenēs tas, iespējams, pastāvēja pirms kontakta ar turku valodas runātājiem, īpaši Ziemeļrietumu Kaukāziešu ģimenē.
Visas trīs ģimenēs ir sastopama ergativitāte, izņēmums ir Megrēliešu valoda. Tā ir iezīme, kas ir diezgan reti sastopama pasaules valodās, un ir sastopams arī basku, kurdu, hindi un tibetiešu valoda. Būtībā ergatīvajā valodā intransitīva darbības vārda priekšmets un transitīvā (locījums) darbības vārda tiešais objekts tiek uzskatīti par vienādiem. Tās vienā un tajā pašā gadījumā ir absolūtā lieta. Piemēram: Es mīlu tu (nevis tevi).
…
