Jāņa Poruka stāsta “Kauja pie Knipskas” galvenais varonis ir Cibiņš pieder pie t.s Poruka “sirdsšķīsto ļaužu” kategorijas – viņš ir jūtīgs, emocionāli un garīgi bagāts cilvēks, kurš diemžēl neprot sevi aizstāvēt, neprot cīnīties par savu taisnību un, ar dzīves grūtībām un netaisnību sastopoties, salūzt.
Stāsta darbība notiek skolā, kur tajā laikā bērniem ir jāpavada visa nedēļa. Cibiņš ir nācis no trūcīgas ģimenes (viņa tēvs ir jumiķis), tāpēc viņš nav ģērbies tik labi kā dažs labs no viņa skolasbiedriem. Autors zēnu portretē šādi:”…Stāv zēns pelēkos vadmalas svārkos, ceļgalos salāpītās biksēs, lielās, nošķiebtās pastalās. “
Ļoti bieži Cibiņam trūkst arī kārtīga ēdiena, taču, neraugoties uz to, viņš ir viens no gudrākajiem un talantīgakajiem bērniem klasē. Taču tas savukārt izraisa skaudību citos bērnos- stāsta negatīvākais tēls Buņģis par Cibiņu saka:”Ē, viņš ir liels maita…Viņam lieliski patīk, kad skolotājs viņam saka:”Labi, labi!…”Tad viņš acis vien mirkšķina…”
Cibiņam skolā nav tuvu draugu, viņš neprot kontaktēties ar vienaudžiem un iesaistīties viņu aktivitātēs, piemēram, tradicionālakajās sniega kaujās. Tas parādās šajā citātā:”Kāpēc?…”Cibiņš domāja, “kāpēc sviest biedram pa galvu, kamēr viņš dabū zilu aci vai kamēr viņam tek asinis no deguna?…”tomēr Cibiņš iesaistās sniega kaujā, lai aizstāvētu kādu no jaunākajiem skolēniem, kuram Buņģis ar sniega piku pārsita degunu. Tas beidzās ar to, ka Buņģis Cibiņu piekāva un saplēsa viņa drēbes.…