Par to, kas notiktu, civilizācijai zaudējot atmiņu, manuprāt, varētu diskutēt un filozofēt daudz, jo, galu galā, to ietekmētu dažādi faktori, galvenokārt jau gadsimts, kurā šādi notikumi norisinātos, jo sekas atmiņas zaudēšanai mūsdienās, pēc manām domām, būtu ne tik dramatiskas nekā tam notiekot pirms 300-400 gadiem, jo tad, paralēli tam, ka cilvēki aizmirstu dažādas lielas un ne tik lielas pieļautas kļūdas, dažādus saimnieciskus sīkumus, nerunājot jau par dižu civilizāciju mantojumā atstāto, būtu neatgriezeniski zudušas tāds kultūrvēsturiskas vērtības, kā piemēram, mutvārdu ceļā saglabājušās latviešu tautasdziesmas, kuras Krišjānis Barons pierakstīja tikai 19.-20. gs.
Domājot par to, kādas sekas cilvēci piemeklētu, ja tai pazustu atmiņa, pirmā prātā nāk doma, ka, gūstot amnēziju, cilvēki brīnumainā kārtā tomēr neaizmirst ne lasīt, ne rakstīt, tādēļ tam notiekot mūsdienās, kad visa vēsture ir pamatīgi iegrāmatota, manuprāt, dižas problēmas nerastos.…