Tas ir jautājums, ko cenšos noskaidrot jau no septembra sākuma. Tā īsti skaidrs vēl jau nav, bet … labs nāk ar gaidīšanu. Laikam jau šajā reizē šis latviešu sakāmvārds nebūs īsti vietā, un nāksies vien man tomēr uzrakstīt ko tad īsti esmu sapratis ar vārdu filosofija. Lai man būtu vieglāk atbildēt uz šo visai sarežģīto jautājumu, talkā ņemšu grāmatu. Un cerams, ka pa abiem tiksim pie kaut kādas sakarīgas atbildes.
Vārds “filosofija” esot sengrieķu izcelsmes un tulkojumā nozīmē gudrības mīlestība. Tas liek domāt, ka filosofija nav zinātne priekš muļķiem. Un vienīgais veids, kā pārbaudīt, vai cilvēks ir kaut cik erudīts – ir uzdot pēc iespējas vairāk jautājumus.
Tāds ir arī filozofijas viens no pamatprincipiem. Filosofija veidojas kā ceļš uz gudrību. Sokrats esot teicis “Es zinu, ka neko nezinu.” Tas ir pamats tam, lai domāšana virzītos uz priekšu un nepaliktu apšaubāmu atziņu gūstā. Filosofija sākās ar jautājumiem, nevis atbildēm uz tiem. Filosofijas apguve prasa dziļi personisku skatījumu. Lai spētu atrast savu viedokli, savu pārliecību, ir jāmācās no tiem, kas pasaules filosofiskajā domā sasnieguši visaugstāko līmeni, tas ir no klasiķiem. Pagātnes klasiķu darbi ir jāapgūst, par tiem domājot – piekrītot vai nepiekrītot. Filosofijas vēsture vienmēr, kad par to domājam, ir klātesoša. …
