Visos laikos šajā pasaulē cilvēku prātus ir nodarbinājis jautājums par savu esamību, būtību, par to, kas tad īsti ir cilvēks. Viss šajā pasaulē tiešā vai netiešā veidā ir vērsts uz cilvēku- gan dažādās zinātnes, gan reliģijas, gan mākslas viedi, amatniecība, medicīna, filosofija. Visas cilvēka darbības jomas- darbs, izglītība, izklaides u.t.t.- rada savu priekšstatu par cilvēku. Ir ļoti daudz atšķirīgu uzskatu par to, ko īsti nozīmē ‘cilvēks’. Atbildes uz šo jautājumu mainās līdz ar laikiem notikumiem pasaulē. Es šoreiz cilvēku apskatīšu no trim dažādām pusēm-zinātniskās, reliģiskās un filosofiskās. Šiem virzieniem ir radikāli pretēji uzskati un idejas. Parasti cilvēki, kas pārstāv šīs nozares, nespēj vienoties un rast kompromisu dažos jautājumos. Zinātnieki un pētnieki nespēj noticēt neredzamajam. Visām lietām un norisēm pasaulē ir jābūt kādam loģiskam izskaidrojumam. Kristieši, savukārt, tik detalizēti un sīkumaini nelūkojas uz pasauli. Viņi tic un paļaujas uz Dievu, zinot, ka Dievs ir pasaules radītājs un valdnieks, un viss atkarīgs no Viņa žēlastības. Bet filozofija ir zinātne, kas cenšas noskaidrot dabas un sabiedrības likumus un esības un izziņas vispārīgos pamatprincipus. Tādējādi filozofi, līdzīgi kā zinātnieki un pētnieki, cenšas rast visam skaidrojumu.
Tātad biologi un pētnieki cilvēku definē kā dzīvnieku( Animalia) valsts hordaiņu Cordata) tipa zīdītāju( Mammalia) klases primātu( Primates) kārtas hominīdu( Hominidae) dzimtas homo( Homo) ģints Homo sapiens sugas pārstāvi. Īsāk sakot, cilvēks ir dzīva būtne, kas pieder pie Hoo ģints un Homo sapiens sugas. Taču mūsdienās sastopamā Homo sapiens pasuga ir Homo sapiens sapiens.…
