Filozofu prātus jau izsenais nomocījis šis jautājums, bet vienprātība tajā nekad nav sasniegta. Filozofu prātus nodarbinājušas pretišķības, kuras apvienojušās cilvēkā: miesiskais un dvēseliskais, jutekliski tveramais un loģiski izskaidrojamais, spēja radīt un iznīcināt reizē. Dažādos civilizācijas attīstības un dzīves posmos sabiedrisko un katra filozofa individuālo domu un izpratni par to, kas ir cilvēks, kādam tam ir jābūt un kā jādzīvo stipri ietekmējušas kultūras normas, reliģijas, senču sniegtās gudrības un stereotipi, kuri valdījuši tā laika sabiedrībā. Šis ir viens no jēdzieniem, par kuru filozofi ir sprieduši vairākus gadu simtus, un turpinās vēl spriest un diskutēt. Individuāla cilvēka dzīvei ir saskatāms sākums un nosaucams beigu datums, bet cilvēces vēsture kopumā sniedzas daudz tālāk, nekā mūsu prāts spēj aptvert. Mēs nevaram nosaukt konkrētu datumu, kurā ir sākusies cilvēka evolūcija. Un kurā brīdī cilvēks no primitīvas dabas sastāvdaļas tapa par vienu no visdaudzpusīgāk attīstīto būtni uz Zemes?…