Noskaidrojot baudas saturu Epikūra uzskatos, vispirms ir jāsaprot pats baudas jēdziens. Tātad ar baudu Epikūrs saprot „miesas stabilu stāvokli”1. Miesas stabils stāvoklis ir stāvoklis bez trūkumiem, piemēram, bada vai aukstuma. Vēl jo vairāk – bauda ir nevis process, kādā sasniegt šo stāvokli, bet gan šī procesa „galaprodukts”. Tātad Epikūrs līdzsvaro visus līdzekļus, kā sasniegt baudu un norāda uz to, ka cilvēki dara ļoti daudz lieka, lai iegūtu miesas stabilo stāvokli, jo cilvēks, kas ir paēdis, ir laimīgs cilvēks, neatkarīgi no tā, vai viņš ir ēdis vienkāršu maltīti vai sēdējis pie bagātīgi klāta galda.
Lai spriestu par baudas saturu, nepieciešams saprast to, ka bauda ir atkarīga no cilvēka novērtējumu attiecībā uz līdzekļiem, kādi izmantoti, lai sasniegtu šo baudu. Epikūrs apgalvo to, ka katram ir jātiecas pēc tā, kas ir cilvēka rīcībā esošs, nevis sapņot par to, ko nav iespējams iegūt, tādā veidā noniecinot rīcībā esošo. Cilvēkam savā prātā ir jāpadara vērtīgs viss, kas viņam ir 2. Vērtības cilvēki saprot tikai domājot, tāpēc lielākā vērtība – bauda – nav taustāma lieta, to var tikai just. Balstoties uz baudas jēdzienu, jāsecina tas, ka „miesas stabilu stāvokli” var saprast tikai katrs individuāli, bauda ir harmonija pašam ar sevi, iekšējs miers. Tātad uz jautājumu „kas ir baudas saturs Epikūra uzstatos?” nākas atbildēt, ka tāda noteikta satura nav. Baudas jēdziens izsaka iedomātu lielāko vērtību, kurai satura nemaz nevar būt.…