Karolingu renesanse ir kultūras uzplaukums, kuru hronoloģiski saista tieši ar franku karaļa, Karolingu dinastijas pārstāvja Kārļa Lielā valdīšanas laiku. Par renesansi kā tādu, tās definīciju un nozīmi vēsturniekiem ir dažādi viedokļi: daži renesansi uzskata par pārejas posmu starp viduslaikiem un Jaunajiem laikiem, vai pat to sākumu, citi to uzskata par visai nosacītu jēdzienu vai parādību kopumu, kas raksturo viduslaiku kultūru. Vēl renesanse tiek saistīta ar kultūras uzplaukumu un antīkās kultūras atdzimšanu. Pats vārds “renesanse” tulkojumā no franču valodas (dažos avotos figurē arī itāļu valoda) nozīmē “atdzimšana”, kas jau liek noprast, ka “atdzimst” kaut kas zudis, šajā gadījumā tā ir antīkās kultūras un vērtību atdzimšana. Karolingu renesansi kā terminu ieviesa tikai 1830.g. franču vēsturnieks Žans Žaks Ampērs, taču popularitāti tā ieguva tikai 20.gs., it īpaši pēc Otrā pasaules kara, kad bija pagrimums un atkal radās “vajadzība” pēc kultūras.…