Viņa tēvs būvstrādnieks Fricis Zālīte bijis vidēja auguma, reti spēcīgs, ar dzelzs veselību. Darbu darījis ar lielu pienākuma apziņu, atdodams tam visu sirdi. Bet pēc brīža varējis visu pamest, dzīrot ar draugiem, neraizējoties par rītdienu. Ābols tālu no ābes nekrīt. Tāds bija arī Friča dēls Kārlis. Latvijas lepnums. No mātes rucavietes Ilzes jaunais mākslinieks mantojis rosīgu, bagātu fantāziju, spēju tēlaini tvert dzīvē novēroto.
Dzimis 1888.gada 28.oktobrī Mažeiķos (Lietuvā), miris 1942.gada 19.februārī. Daudzās līdzšinējās publikācijās tiek minēts, ka Kārlis dzimis Kuldīgas apriņķī, Kursīšu pagastā (tagad Saldus rajonā) mūsu tautai svētā datumā 18.novembrī. Starp citu, tā savos iesniegumos apliecina pats tēlnieks. Taču sen ir pierādīts, ka tās ir kļūdainas ziņas. Patiesībā Fricis Zālīte bija uz laiku sadabūjis labu darbu Mažeiķos. Tur arī 28.oktobrī bezgala laimīgais tēvs sagaidīja dēlu. Mažeiķos valdošā bija katoļu konfesija, bet Zāles dzimtā visi luterāņi. Tāpēc nebūtu jābrīnās, ka pašlepnais būvstrādnieks veda savu mantinieku uz Kurzemi un kristīja dēlu Griezes baznīcā. Par to liecina mācītāja Titelbaha ieraksts draudzes grāmatā. Mažeiķiem, jādomā, Kārļa Zāles dzīvē bijis gadījuma raksturs, tāpēc arī varbūt jaunais talants vēlāk rakstīja iesniegumos Kursīšus, no kurienes nācis viņa mīļotais tētis.
Pilnīgas skaidrības trūkst par tēlnieka uzvārda rakstību. Dzīves sākumā jaunais liepājnieks ir Zālīte, tad lieto abus uzvārdus Zālīte-Zāle. Skulptors Kārlis Jansons atceras, ka Kārlim Zālīte nav paticis, jo tāds "maziņš" neesot atbildis viņa ambīcijām. Brīvās Latvijas laikā Kārlis ir tikai Zāle, bet pie tēva uzvārda atgriezies īsi pirms nāves, jau vācu okupācijas laikā. Jo vecumā cilvēks no jauna iemīl bērnību.
…
