Kārļa Ulmaņa režīms

Latvijas ceturtais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ir vispretrunīgāk vērtētais Latvijas politiķis. Arī vēsturnieku domas dalās galvenokārt divos jautājumos : pirmkārt, par 1934.gada 15.maija apvērsumu un, otrkārt, par nepretošanos Padomju Savienības okupācijai.
Kārlis Ulmanis 1934.gada 15.maijā likvidēja demokrātiju un izveidoja autoritāru valsti, jo :
1)ik 100 pilsoņiem bija tiesības iesniegt Saeimas vēlēšanās savu kandidātu sarakstu, tā veicinot daudzo partiju un grupu rašanos,
2)neviena partija viena pati nespēja sastādīt valdību, bet koalīcijas valdības bija atkarīgas no sīko grupu balsīm,
3)trūka Satversmes tiesas, kas varētu lemt, vai Saeimas lēmumi saskan ar Satversmi,
4)politisko partiju nemitīgās ķildas un patvaļības viesa tautā neuzticību pret saviem vēlētajiem pārstāvjiem. Strādnieki, zemnieki un inteliģence kļuva vienaldzīgi pret valsts likteņiem, viņus pārņēma apātija un nedrošība par savu nākotni,
5)nemieru iedzīvotājos palielināja augstās preču cenas , ārzemju strādnieku pieplūdums, bezdarbs un noziedzības pieaugums. Budžeta iztrūkums 1932.gadā bija 24 milj. latu,
6)Latgalē arvien biežāk izcēlās sadursmes starp latviešiem un krieviem. Daugavpils rajona Līksnas pagastā krievu tautības plostnieki, sadzērušies kandžu, ar mietiem gāja sist latviešus. Ja vaicāts , vai esi latvietis, kāds atbildēja „jā”, tas tika dauzīts bez žēlastības . Saspīlējums draudēja izvērsties uz āru un pārvērsties pilsoņu cīņās. …