Bende. Pasakas sākumā šis tēls ir reāls, bet, kad Bende pēc nāves ierauga viņu kokā, Bende ir simbolisks tēls (bendes meitiņas iedoma). Par Bendes izskatu teikts tikai tas, ka viņam ir sarkans krekls. Šis sarkanais krekls varētu simbolizēt asinis, ko viņš gadu gaitā ir izlējis. Viņam nav draugu, viņš ir izstumts no pārējo loka. (To apliecina fakts, ka uz viņa bērēm ieradusies tikai viņa meitiņa). Bende daudz dzer, tas ir arī viņa nāves cēlonis. Bende spēj mīlēt, bet nespēj to izteikt vārdos.
„Bet reizēm, kad viņš bij izgulējis grūto dzērumu, tas ņēma uz ceļiem savu meitiņu, un kāda skaņa viņa kaklā meklēja vārdus. Viņš bij kā aizsmakusi dzeguze, kura grib kūkot, un tas bij tik briesmīgi.”
Kad bende pēc nāves parādās, ir redzama viņa patiesā seja. Viņš ir atbaidošs, briesmīgs un kroplīgs. Tad bendes meitiņa ieraudzīja tēva patieso seju.
Melnais jātnieks – simbolisks tēls. Viņš simbolizē izmisumu un apjukumu bendes meitiņā. Viņš ierodas tumsā, kad bendes meitiņa nezina, kur doties. Melnais jātnieks apzīmē to, kā viņa jūtās. Viņš ved bendes meitiņu uz apskaidrību. Viņš ir palīgs šajos izmisuma brīžos.
„Es esmu Izmisums. Savus bērnus es pazīstu. Mans zirgs nes ātrāk par vēju, bet es jāju tik līdz gaismai”.
Mēnešmāmiņa – simbolisks tēls. Viņa ir pretstats izmisumam, viņa ir apskaidrība. Viņa ir gudra padoma devēja. Viņai piemīt burvestība, jo viņa iedeva bendes meitiņai īpašu atslēdziņu. …