Karla Brulova gleznas "Pompeju pēdējā diena" analīze

No 1830. līdz 1833. gadam veidotais Karla Brulova darbs „Pompeju pēdējā diena” ir izcils 19. gadsimta krievu glezniecības paraugs. Glezna ir veidota eļļas tehnikā uz audekla, un tās izmēri ir 465,5 × 651 cm.
„Pompeju pēdējā diena” ir vēsturiskā žanra glezna, tā kā sižeta pamatā izmantots vēsturisks notikums – vulkāna Vezuva izvirdums 79.g. m.ē., kas zem lavas un pelniem apraka vairākas Dienviditālijas pilsētas, arī Pompejus. Autors savā darbā attēlo vienu no vulkāna izvirduma brīžiem, kad visapkārt sāk brukt ēkas un cilvēku pūļi, meklēdami patvērumu, šausmās bēg. K. Brulovam bija svarīgi, lai viņa gleznā atainotie notikumi būtu ticami, tieši tāpēc, vairākus gadus pirms gleznas uzgleznošanas, autors pētīja vēsturiskos dokumentus, katastrofas aculiecinieka Plīnija Jaunākā liecības un vēstules romiešu vēsturniekam Tacitam, pētīja arheoloģiskos izrakumus un tajos atrastos cilvēku skeletus, kā arī uzzīmēja neskaitāmas skices un uzmetumus.
K. Brulova gleznā „Pompeju pēdējā diena” dominē divi pavisam atšķirīgi virzieni – romantisms un akadēmisms, tādēļ darbā saskatāmas katram virzienam raksturīgas iezīmes. Pirmkārt, atšķirībā no akadēmismam raksturīgā varoņa kulta un viena cilvēka darbu cildināšanas, autors par galveno varoni padara tautu, kā arī pēta pūļa psiholoģiju. Otrkārt, K. Brulovs pievēršas romantismā tik ļoti svarīgajām cilvēka jūtām un traģiskumam. Tādēļ viņš rūpīgi izstrādā katra tēla psiholoģisko veidolu, izceļot žestus un mīmiku. …