Karaļa Artura piedzīvojumi ilgu laiku tika uzskatīti par mītu, taču leģenda par viņu bija balstīta uz reāliem vēsturiskiem notikumiem. Tā vēsta, ka Arturs veda savus ķeltu bruņiniekus cīņā pret anglosakšu iebrucējiem. Karaļa Artura laiks pieder vienai no tumšākajām vēstures lappusēm, jo šajā laikā barbarisms un nežēlība ņēma virsroku. Taču bija arī tādi drosmīgi, pašaizliedzīgi cilvēki kā Karalis Arturs, kurš cīnījās par mieru un taisnību. Savā esejā es vēlos aprakstīt tā laika objektus, kuri ieņēma nozīmīgu lomu stāstos un leģendās par Karali Arturu un viņa Apaļā galda Bruņiniekiem.
Viens no nepārprotamākajiem Karaļa Artura simboliem ir Apaļais galds. Viedokļi atšķiras par šī galda izcelsmi, pie kura Artura Bruņinieki satikās, lai viens otram dalītos savos pārdzīvojumos un, no kurienes viņi cēlās, lai dotos kārtējo piedzīvojumu meklējumos. Pirmais savos rakstos Karaļa Artura Apaļo galdu pieminēja normaņu hroniķis Veiss (Wace) 1155. gadā. Tur viņš min to, ka Arturs šo galdu ieviesis tādēļ, lai novērstu strīdus. Cits rakstnieks Lajmons (Laymon) piebilda Veisam, ka pie šī galda iespējams vienlaicīgi ir sēdējuši pat līdz 1600 vīriem. Kā jau minēju, šis galds kalpoja par Bruņinieku sapulču vietu un simbolizēja vienlīdzību, vienotību un saskaņu.
Leģendās un nostāstos par Karali Arturu tiek minēts arī Ekskaliburs (Excalibur)- ļoti skaists un ar maģiskām spējā apveltīts zobens, kuru Arturs ieguva no tā sauktās Ezeru lēdijas un devās uzvaru pilnās kaujās.
…
