Noslēdzot, es vēlos pamatot, kāpēc ir svarīgi saukt Kazimira Maļeviča “Melno kvadrātu” par īstu mākslas darbu. Šis darbs ir unikāls (20. gs. sākumā šāda veida māksla bija jaunums), tā būtība veicina filozofisko domāšanu, glezna kā protests pastiprina sabiedrības attīstību. Ne velti pārnesot mākslas darba garīgo vērtību uz materiālo, tas ir novērtēts vairāk kā 30 miljonu ASV dolāru vērtībā. Kā paudusi krievu rakstniece Tatjana Tolstaja, Maļevičs ar vieglu rokas kustību uz visiem laikiem uzvilka līniju starp veco un jauno mākslu, cilvēku un tā ēnu, nāvi un dzīvību, dievišķo un velnišķo. Vēl pavisam nesen ar rentgena stariem atklāts, ka zem “Melnā kvadrāta” slēpjas vairāki citi gleznojumi. Šis darbs nekad nepārstās pārsteigt un būt intriga. Piekrītu, ka šī glezna nekad netiks interpretēta kā īsts mākslas darbs tik ļoti plašā apmērā, kā piemēram, “Mona Lisa”, bet tieši tas padara šo gleznu interesantu – strīdīgais, pretrunas un līdz galam neizprotamais. Es uzskatu, ka nav noteiktu robežu, kas ir īsta māksla un kas nav. Šajā darbā ir robeža starp melno kvadrātu un balto rāmi – un ar to pietiek. …