Analizējot šo vecumposmu, ir grūti izdalīt kādu vienu iemeslu, kāpēc tas personības turpmākajā attīstībā ir vissvarīgākais. Kā tādus var nosaukt vairākus. Piemēram, tāpēc, ka augšana un izmaiņas noris ļoti intensīvi; tāpēc, ka daudzi notikumi bērna dzīvē ir pirmie un viņš tos arī apzinās kā pirmos, daudzus viņš neapzinās, bet tie tomēr patur savu ietekmi tāpēc, ka ir pirmie; tāpēc, ka vecākiem/mātei piemīt vislielākā autoritāte, ko vēlāk aizēno vienaudžu u.c. autoritāte; tāpēc, ka noris tādi procesi, kam ir vislielākā ietekme uz cilvēka personības attīstību. Kopumā šajā periodā var izdalīt 4 būtiskākos virzienus, kuros mūsuprāt noris attīstība - prāta, intelekta jeb psihisko procesu attīstība; emocionālā attīstība - mīlestība, pieķeršanās, greizsirdība, skaudība, bailes, prieks, sajūsma; socializācija - saskarsmes iemaņu un pirmās saskarsmes pieredzes veidošanās, intereses par pasauli/vidi rašanās, izrādīšanās, dalīšanās vai skopums, sabiedriskums un aktivitāte vai vientulība, ekstraversija/intraversija, attiecības ar pieaugušajiem - bailes vai uzticēšanās, un laikam gan atsevišķi jāizdala tāds fenomens kā bērna seksualitātes attīstība.
Ko mēs atsevišķi neesam izdalījuši, bet, kas ir pamatā visam iepriekšminētajam un bez kā nav iespējama personības veidošanās t.i. šajā vecumā ļoti intensīvi noris bērna fizioloģisko un nervu procesu attīstība un iespējams ka tas ir arī ir šajā vecumā svarīgākais. Visādā ziņā tas prasa no vecākiem īpašu atbildību un rūpes par bērnu. Fizioloģiskais komponents t.i. izmaiņas centrālajā nervu sistēmā ir, pirmkārt, jau pamatā bērna psihisko procesu attīstībai
Vērojot zīdaini vai mazu bērnu, var uzzināt ļoti daudz. Šāda rakstura saskarsme spēj bagātināt pieaugušo. Patiesībā bērns pats spēj paust, kas viņam un viņa attīstībai konkrētā vecumā vai situācijā ir visbūtiskākais. Bērna attīstības novērošana ļauj saprast arī daudzus maldus, kas vēl šodien izplatīti attiecībā uz bērniem un pieaugušajiem, ļauj atklāt daudzu izplatītu stereotipu neatbilstību īstenībai. …