1918.gada 18.novembrī tika dibināta Latvija. Tās veidošanās bija smags un ilgstošs process, kurš prasīja daudzas latviešu dzīvības. Latvijas neatkarība tika spodrināta ar tautas asinīm. Latvija atradās starp divām lielvarām, un izvēle, kura pusē nostāties, bija jāizlemj ātri. Diemžēl, sākotnēji tauta pat iedomāties nevarēja Latviju kā neatkarīgu valsti, tāpēc tai bija vajadzīgi varoņi – “superpatrioti”.
Oskars Kalpaks bija no laukiem, pieradis pie darba un pienākuma gan pret darbu, gan pret savu dzimteni. Viņš bija drosmīgs, ko apliecina fakts, ka jau pirms kara, Kalpaks bija saņēmis apbalvojumu par drosmi. Laikā, kad Latvija vēl nedroši “spēra pirmos soļus” pretī neatkarībai, kad svešzemnieki centās iekarot Latvijas zemes un apspiest tautu, Kalpaks ar savu nelielo pulku cēlās pretim ienaidniekam, lai nosargātu tēvzemi un tās godu – neatkarību un brīvību. Viņš zināja, ko nozīmē vācu un krievu okupācija, kādu fizisku un garīgu postu atstāj šī “ņirgāšanās” par latviešiem. Kalpaka karaspēks dragāja pretiniekus, nežēlojot nedz tos, nedz sevi, jo atpakaļceļa vairs nebija. Iesāktais bija jāpadara līdz galam, lai ko tas maksātu.
…