Renesance veicināja iepriekš nezināmu pacēlumu saimnieciskajā dzīvē, deva jaunas idejas politikā un ievadīja kārtu sistēmas sabrukumu. Šim virzienam veidojās savdabīga kultūra – humānisms. Tā intreresējās par cilvēka personību un tās attīstības iespējām. Zinātnieki pievērsa lielu uzmanību klasiskajai mākslai un literatūrai, dzīves centrā bija cilvēks ar savām domām, darbiem un idejām. Līdz ar to var secināt, ka renesance izplatījās strauji, un tās idejas pērņēma arī Eiropa. Tās izplatīšanos paātrināja grāmatu iespiešana. Jaunā domāšana arī neapstājās ticības priekšā. Renesance izvirzīja līdz tam neparedzētas problēmas reliģiskajā dzīvē. Mārtiņš Luters pirmais nostājās pret baznīcas tradīcijām, jo vidusslaikos tā noteica visu. Protstanti sāka mazināt baznīcas varu. Šveicē Žans Kalvins radīja protestantu mācību, kas pretojās baznīcas varai. Kalvina idejas pārgāja arī Skotijā un Anglijā. Reformācija nostiprināja vidusšķiras nostiprināšanos.…