Kā liktenis lēmis

Tā bija kārtējā skaisti saulainā vasaras diena, kurā atgadījās, kas pavisam nelāgs. Atklāti sakot, tas pat būtu maigi teikts. Mani sauc Ēra. Esmu mazs, jauks sunītis, kas atgādina lācīti šokolādes krāsā.
Tā nu es šajā saulainajā dienā spēlējos piemājas, sulīgi zaļajā zālītē, nenojauzdama par turpmākajiem notikumiem. Biju tik ļoti aizrāvusies ar šo jauko nodarbi, līdz pamanīju pie mājas piebraucam svešu mašīnu. No tās izkāpa biedējošs vīrietis, kurš ienāca sētā, protams, es neuzbruku viņam, jo esmu vēl pavisam mazs kucēns un neprotu sevi aizstāvēt. Viņš mani paņēma un aizveda prom. Sēdēju mašīnā, cerēdama, ka svešinieks mani ved pie saimnieces. Jā, biju naiva, jo nezināju, kādi cilvēki spēj būt. …