Vēsturiski mainoties sabiedriskai struktūrai, līdztekus, attīstoties pašai sabiedrībai, attīstījās arī tiesības. Vērtējot 1933. gada 24. aprīļa Soda likumu, autoram uzreiz jāsecina, ka uz mūsdienu fona šis likums ir uzrakstīts ļoti arhaistiskā valodā, kas ir objektīvi pašsaprotams, jo jaundibinātā Latvijas Republika pastāvēja tikai 15 gadus, kura pirms tam atradās vācu un Krievijas impērijas ietekmē. Pasludinot neatkarīgas Latvijas Republikas izveidi, tika uzsākts arī darbs pie jaunās valsts neatkarīgas tiesu sistēmas izveides. Tas notika sarežģītos apstākļos – uz kara un revolūcijas izraisītā dzīves sabrukuma fona. Autors uzskata, ka tieši 20. gadsimta sākums ir vērtējams kā mūsdienu, moderno tiesību pats pirmsākums, jo tieši šajā laika periodā sabiedrībā stabili savu vietu ieņēma Juridiskais pozitīvisms un zinātne kopumā.
Jāsecina, ka tolaik, neskatoties uz cilvēktiesību progresīvo attīstību, joprojām likumā bija iestrādātas soda sankcijas, kas mūsdienās nav pieņemamas, kas atgādināja viduslaiku soda metodes, piemēra, Latvijā tika saglabāts tāds smags brīvības atņemšanas sods kā spaidu darbi, kurš vairumā Eiropas valstu tolaik jau nepastāvēja. …