Saskarsme – galvenā cilvēka esamības forma, neatņemams cilvēka raksturojums. Visa cilvēka mūža notiek saskarsmē. Cilvēks pēc savas dabas ir sabiedrisks, atrodas kolektīvā. Bez kontaktiem ar citiem cilvēkiem cilvēks nevarētu izdzīvot, viņam ir nepieciešams kontaktēties, jo tikai kontaktu procesā cilvēks var apzināt sevi kā vajadzīgu būtni.
Nepieciešams izprast cilvēkus, jo tas ir taisns ceļš uz sevis atrašanu, saprašanu. Ja mēs iemācītos saprast apkārtējos cilvēkus, tad mēs varētu sasniegt harmoniju sevī un dzīvot harmonijā ar apkārtējo pasauli.
Tātad, kā es varu izprast cilvēku... Protams, pirmais iespaids par cilvēku man veidojas tad, kad es redzu šo cilvēku. Kā psihologi ir noskaidrojuši, pirmais iespaids par cilvēku veidojas pirmajās 90 sekundēs. Tātad, es redzu cilvēku un kaut kāds viedoklis par viņu man jau veidojās. Bet kā veidojās? Pēc kā es uztveru šo cilvēku? Laikam, ka pirmais, no kā veidojas mans iespaids ir tas, ka es salīdzinu viņu ar sevi. Es skatos cilvēka acīs, arī pievēršu uzmanību uz to, kā viņš ir apģērbts. Un tad es sāku neapzināti domāt, salīdzinu viņu ar sevi: Vai man ir tādas acis? Vai es arī esmu tik labi/slikti apģērbta? Pēc šī momenta es vēroju šī cilvēka mimiku, žestus, klausos, ko viņš saka, kā viņš runā...un atkal salīdzinu ar sevi. Atkal es domāju, vai es arī tā žestikulēju, vai esmu tik-pat aktīva, vai es arī tā runāju? Nezinu kāpēc, bet es
sāku salīdzināt šo cilvēku ar sevi un domāt, kurš ir labāks? Protams, ka pēc tikai pāris minūtēm no momenta, kad es pirmo reizi ieraudzīju šo cilvēku, es vēl viņu nezinu, es nezinu viņa rakstura īpašības, bet, ja vizuāli es pati nolēmu, ka šīs cilvēks ir labāks, nez kāpēc, bet es sāku visas pārējās labas īpašības nodot viņam, tas ir ja šīs cilvēks ir skaists, tad man uzreiz liekas ka viņš ir arī gudrs, labsirdīgs un vispār viņam piemīt tikai labas rakstura pazīmes.…
