Jūdaisms

Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, un ir viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām, kura sākumu atrada uz Sinaja kalna (1400 gadus p.m.ē.). Jūdaisma sākums kā reliģijai bija tad, kad Dievs Sinaja kalnā parādījies izraēļiem, viņu vadonim (pravietim Mozum), noslēdzis ar tiem derību un devis tiem Desmit baušļus un Toru. Jūdaisma reliģija visvairāk ir izplatījusies ziemeļaustrumu Āfrikas daļā Izraēlā (vairāk nekā 50% no ebrejiem). Savukārt, 10-20% ir sastopami ASV, 4-10% - Kanādā, Argentīnā, Lielbritānijā, Francijā, Polijā, Krievijā un Austrālijā. Jūdaisms ir pirmā monoteistiskā reliģija, jo ebreji ticēja vienam dievam – Jahvem. Monoteisms – reliģija, kurā ir tikai viens dievs. Vecā Derība ir jūdaismā galvenā atklāsmes liecība, kurā uzrakstīti svētie teksti. Tā sastāv no 24 grāmatām: 5 Mozus grāmatas (Tora), 8 praviešu grāmatas un 11 citi raksti (Vecās Derības poēzijas grāmatas). Jūdaisti attiecas pret Veco Derību kā pret Dieva vārdu. Dāvida zvaigzne ir viens no jūdaisma simboliem. Kaut radusies senatnē, par jūdaisma simbolu kļuvusi 17.gs. Zvaigznes 12 malas simbolizē 12 Izraēla ciltis, kuras apvienoja valdnieks Dāvids. Mūsdienās Dāvida zvaigzne ir attēlota Izraēlas karogā. Menora - zelta svečturis ko, sekojot Dieva norādēm, izgatavojis Mozus. Tā simbolizē pasaules radīšanu septiņās dienās ar Sabatu kā centrālo gaismu.