Kanaanas Jāzepam nebija nekā daudz. Bija brāļu naids, tēva un Dinas mīlestība, nabadzība, bet tajā pašā laikā arī tik daudz, jo tieši tur bija visi lielie sapņi un lielā Jāzepa laime. Ēģiptē bija viss, kas nebija dzimtenē-bagātība, varam, ģimene, bet tajā pašā laikā arī nekā, jo tur nebija īstas laimes. Man šķiet, ka Jāzeps nenovērtēja to, kas bija Kanaanas kā arī to, kas bija Ēģiptē. Abās vietās bija daudz gan derīgu, gan nederīgu lietu, taču svarīgākais, manuprāt, ir tā neviltotā un patiesā mīlestība mājās, nevis slava kaut kur tālu prom, citur.
Iespējams, Jāzepam ir zudusi ticība tam, ka viņš vēl spēj piedot brāļiem, jo ir pagājis salīdzinoši ilgs laiks, kopš viņi pēdējo reizi ir tikušies. Viņš pats vairs netic tam, ka jel kad viņiem piedos. Varbūt tas ir tāpēc, ka Jāzeps vienkārši ir vīlies savos brāļos, ka viņi tik cietsirdīgi varēja izturēties un šī vilšanās neļauj pārkāpt pāri pašam sev un piedot visu līdz galam.
…