Jaunlatvieši.
Kad 19.gadismta 10.gados Vidzemē un Kurzemē tika atcelta dzimtbūšana, sekoja jauns laikmets Latvijas vēsturē – nacionāla atmoda. Nacionālās kustības aizsācējus Latvijā sauc par jaunlatviešiem. Par cik vācu muižnieki vairs nevarēja aizliegt latviešiem mācīties un atvērt savus uzņēmumus, viedojās plašs turīgo latviešu slānis. Nacionālisti aicināja lepoties ar savu tautu, pētīt tās pagātni, kopt tradīcijas. Vieni no pazīstākajiem atmodas aizsācējiem bija Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns un Atis Kronvalds.
Krišjānis Valdemārs (1825.-1891.) studēja saimniecību Tērbatā. Pie savas istabas durvīm viņš piestiprināja uzrakstu ‘’latvietis’’, tā parādot, ka pretstatā citiem izglītotajiem latviešiem nedomā pārvācoties. Kad strādāja Ēdolē, nodibināja Baltijas jūras izsmelšanas biedrību. Pulcināja jauniešus, kuri vēlējās mācīties. Lai izjokotu valdību, biedrības dokumentos bija rakstīts, ka tā dibināta, lai izraktu lielu bedri, ietecinātu tajā Baltijas jūru un salasītu sausumā palikušās zivis. Taču Valdemāra otrā mūža puse nebija tik veiksmīga. Pārmeta, ka ar savu darbību viņš veicinājis Manaseina revīziju.
Juris Alunāns (1832-1864.) gribēja studēt medicīnu Tērbatā, bet nenokārtoja matemātikas eksāmenu, tādēļ iestājās Filoloģijas fakultātē. Latviešu valodā viņš darinājis ap 500-600 jaunu vārdu. Kamēr strādāja ‘’Pēterburgas Avīzēs’’ Alunāns studēja mežsaimniecību. Drīz atklājās, ka smagais darbs un studijas ir novājinājušas Alunāna veselību. Pameta Pēterburgu un sāka strādāt mežniecībā Saldus pusē, kur pēc smagas sasaldēšanās mira. 1856.gadā viņš izdeva dzejoļu krājumu ‘’Dziesmiņas’’. Krājuma ievadā Alunāns pavēstīja, ka dziesmiņas, kas bija daudzu pasaulē slavenu dzejoļu tulkojumi, viņš rādījis, lai parādītu, ka latviešu valoda nav sliktāka par citu tautu valodām.
…
