Jaunlatvieši

Notikumi Rietumeiropā un dzimtbūšanas atcelšana Prūsijā pārliecināja vācu muižniekus par reformu nepieciešamību latviešu un igauņu zemēs. 1804. g. Vidzemes zemnieku likumi traucēja palielināt muižu zemes platības uz zemnieku saimniecības rēķina. Radās doma par dzimtbūšanas atcelšanu, nododot visu zemi pilnīgā muižnieku īpašumā. Šādu projektu jau 1810. g. pirmie izvirzīja Igaunijas muižnieki. 1815. g. Aleksandrs I to apstiprināja. Krievijas valdības spiediena ietekmē Kurzemes muižnieki piekrita līdzīga likuma ieviešanai Kurzemē, ko apstiprināja 1817. gadā. 1819. g. līdzīgu likumu pieņēma arī Vidzemē. Saskaņā ar šiem likumiem zemniekus atzina par personiski brīviem, taču tika ierobežota viņu pārvietošanās brīvība. Likums paredzēja, ka zeme ir muižnieku īpasums, bet zemnieki varēja kļūt par savas zemes nomniekiem, noslēdzot ar muižniekiem īpašus līgumus. …