Jaunlatvieši

Pirmie Dziesmu svētki norisinājās 1873. gadā, tolaik to nosaukums bija Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki. Kopkori veidoja 1003 dziedātāji. Problēma bija latviešu kora literatūras trūkums- šajos Dziesmu svētkos bija tikai divas latviešu komponistu orģināldziesmas. Viena no tām bija Baumaņu Kārļa dziesma „Dievs svētī Latviju”, kas nodibinoties neatkarīgajai Latvijai, tika izraudzīta par valsts himnu. Šie svētki iedibināja tradīcijas, kas nav zudušas līdz mūsdienām- svētku gājiens, karogi, kopkora koncerts, koru kari, dziesmu svētku dalībnieku nozīmītes, goda mielasti un balles. Kopš tā laika kopā svētki ir notikuši 23 reizes.
Manuprāt, jaunlatviešu devums latviešu kultūrai un tautai ir neatsverams. Pateicoties viņiem neizglītotajiem latviešu zemnieki pavērās iespēja sākt mācīties, radās cerība būt latvietim, cerība, ka latviešu kultūra ar izglītības, mākslas, grāmatu un mūzikas palīdzību spēs attīstīties un pastāvēt. Katrs no viņiem ieguldīja milzīgu darbu un pūles, lai šodien mēs ar godu sevi varētu saukt par latviešiem. Paldies, šiem uzņēmīgajiem cilvēkiem par visu, ko tie ir darījuši mūsu tautas labā!
…