Jaunlatvieši bija kustība, kas izveidojās 1855.gadā Tērbatas universitātē. To izveidoja šīs universitātes students Krišjānis Valdemārs. Sākumā tas bija kā pulciņš, kurā piedalījās 10 – 12 jauniešu. Viņi sevi atzina par latviešiem un izvirzīja ideju par nepieciešamību attīstīt latviešu kultūru.
Popularitāti jaunlatvieši ieguva publicējoties dažādās avīzēs- sākumā „Mājas Viesī”. Tika publicēti raksti uzsverot latvietību. Šādi drosmīgi raksti pievērsa latviešu uzmanību, bet reizē apdraudēja vācbaltiešu kundzību, tāpēc šādus rakstus aizliedza publicēt. Viena no jaunlatviešu pamatidejām bija, lai latviešiem būtu tādas pašas tiesības kā citām tautām. Jaunlatvieši, pēc šī aizlieguma publicēties, nepadevās un ar Krievijas cara brāļa lielkņaza Konstantīna Nikolajeviča un krievu inteliģences starpniecību sāka izdot „Pēterburgas avīzes”, kur jaunlatvieši varēja atsākt publicēties.
K.Valdemārs uzsvēra, ka latviešu tauta ir kā vidutājs starp Vāciju un Krieviju, un ka šo lielo tautu valodu zināšana varētu palīdzēt latviešiem kļūt turīgiem. K.Valdemārs vēl izteica ideju, ka labāk ir ļauties krievu kundzībai, jo tādējādi latvieši tiktu atbrīvoti no vācu kundzības, kas ir stingrāka. Viņš ir teicis, ka runājot krieviski latvieši iegūs pašcieņu, patstāvību un paļaušanos uz saviem spēkiem un tautas lepnumu.
…
