Jauniešu lēmuma pieņemšanas motīvi karjeras izvēles procesā

Krievu psihologs V. Obnosovs uzskata, ka viens no faktoriem, kas visvairāk ietekmē jauniešu profesionālo pašnoteikšanos, ir viņu iegūtās zināšanas un priekšstati par profesijām. Tie lielā mērā nosaka viņu profesijas izvēli, profesionālo nolūku nemainību; izvirzās kā profesionāli nozīmīgu īpašību pašanalīzes un pašnovērtējuma pamats.
Tāpat ir zināms, ka jaunieši, kuri izvēlas profesiju, bieži vien nezina ne tās pamat raksturojumu, ne prasību, kas tiek izvirzītas nākamā speciālista individuāli tipoloģiskajām īpašībām, nedz arī reālo perspektīvu dzīvē, kas ir saistītas ar šo profesiju. Nepamatota profesijas izvēle var vēlāk radīt nevēlēšanos strādāt izvēlētajā specialitātē: profesionālās pašnoteikšanās process ievelkas, kas izvēršas par dārgu prieku valdībai un negatīvi atspoguļojas pašas personības attīstībā. Ņemot vērā, ka mūsdienās daudziem jauniešiem jau pēc 9. klases beigšanas ir jāsāk profesionālo izglītošanos tehniskajās arodskolās, tehnikumos vai arī ražošanā, rodas svarīgs jautājums – ar kādiem priekšstatiem viņi sāk apgūt profesiju, un kā šie priekšstati mainās apmācības gaitā.
Izmantojot zināmo S. L. Rubenšteina atzinumu par to, ka „ārējie iemesli darbojas caur iekšējiem noteikumiem”, var teikt, ka dažādu ārējo faktoru ietekme uz skolēna attieksmi pret profesiju tiek pastarpināta ar viņa individuāli tipoloģiskajām īpatnībām. Viena no šādām īpatnībām, svarīgs profesionālās attīstības „iekšējais nosacījums”, ir subjekta personīgais profesijas modelis jeb priekšstats. …