Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:551011
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.10.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Izlasot latviešu jaunākās dzejas izlasi, man nācās daudz ko pārdomāt. Katram autoram ir savi izteiksmes līdzekļi, un sava attieksme pret pasauli, pret visumu. Lasot dzejoļus, tajos ir jāiedziļinās, lai saprastu to patieso jēgu un ko autors ar to ir gribējis pateikt.
Amandas Aizpurietes dzejā izteikts ir “es” tēls, skaidri redzama personība un tās jūtas, attieksme pret pasauli un pārdzīvojumi. Viņa neraksta par to, kas ar viņu ir noticis, bet par to, kas nav noticis, bet varētu būt noticis. Manu uzmanību piesaistīja šīs dzejas rindas:
“Gribu atgriezties, kur mans nepabeigtais portrets
naktīs izkāpj no rāmja
un sunīšus spēlē ar darbnīcas spokiem.”
Tā ir rakstītas “es” formā. Šajās rindās ir jūtams, kas abstrakts un neiedomājams, jo kā gan portrets var izkāpt no rāmja.
Amanda Aizpuriete kā jau visi dzejnieki raksta par mīlestību, tikai viņas mīlestība ir ciešanu un sāpju caurvīta, viņas mīlestībā nav lielās laimes, kuru mēs visi tik ļoti gaidām. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties